Huidžou (Huizhou Shi)
Huidžou (zh, ) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Guandunas provincē Ķīnas dienvidos, viena no Pērļu upes deltas aglomerācijas pilsētām. Izvietojusies provinces vidusdaļā Dienvidķīnas jūras krastā. Robežojas dienvidrietumos ar Šeņdžeņu, rietumos — ar Dunguaņu un provinces galvaspilsētu Guandžou, ziemeļos — ar Šaoguaņu, bet austrumos — ar Hejuaņu un Šaņvei. Municialitātē ir divi galvenie urbānie centri — pati Huidžou (Huičenas rajons; 1580 000 iedzīvotāji) Dundzjanas upes krastā un 30 km attālā ostas pilsēta Huijana (765 000 iedzīvotāju) jūras krastā.
Pavasara un Rudens periodā šajā apvidū pastāvēja senā Luolou valsts. 214. gadā tika izveidots Boluo apriņķis, kuram piederēja arī Huidžou. Vēlākos laikos Huidžou piederējusi arī Dunguaņas un Sudžou apriņkiem. Sunu dinastijas laikā (960–1279) Huidžou bija Huijanas prefektūras centrs. Minu dinastijas laikā 1385. gadā jūras krastā cīņai ar pirātiem tika dibināta Pinhai pilsētiņa, kas mūsdienās ir viens no Huidžou vēstures un kultūras pieminekļiem.
1956. gadā tika nodibināts Huijanas speciālais apgabals. 1979. gadā tika atdalītas Šeņdžeņa un Baoaņa, bet 1988. gadā Huijanas apgabals tika sadalīts Huidžou, Dunguaņas, Hejuaņas un Šaņvei pilsētās.
Pavasara un Rudens periodā šajā apvidū pastāvēja senā Luolou valsts. 214. gadā tika izveidots Boluo apriņķis, kuram piederēja arī Huidžou. Vēlākos laikos Huidžou piederējusi arī Dunguaņas un Sudžou apriņkiem. Sunu dinastijas laikā (960–1279) Huidžou bija Huijanas prefektūras centrs. Minu dinastijas laikā 1385. gadā jūras krastā cīņai ar pirātiem tika dibināta Pinhai pilsētiņa, kas mūsdienās ir viens no Huidžou vēstures un kultūras pieminekļiem.
1956. gadā tika nodibināts Huijanas speciālais apgabals. 1979. gadā tika atdalītas Šeņdžeņa un Baoaņa, bet 1988. gadā Huijanas apgabals tika sadalīts Huidžou, Dunguaņas, Hejuaņas un Šaņvei pilsētās.
Ģeogrāfiskā karte - Huidžou (Huizhou Shi)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ķīna
Ķīnas Tautas Republikas karogs |
ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc ASV. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
CNY | Juaņa (Renminbi) | Â¥ or å…ƒ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
UG | Uiguru valoda (Uighur language) |
ZH | Ķīniešu valoda (Chinese language) |